Sieviete, kas dzīvoja pie jūras

Sicīlija, 1904. gads. Pirms saderināšanās jaunā brīvdomīgā Konstance uzzina, ka viņas tēvs izdarījis pašnāvību. Saderināšanās tiek pārtraukta, un radinieki nosūta sāpēm salauzto meiteni uz Ņujorku — pilsētu, uz kuru pārvācas daudzi itāļi labākas dzīves meklējumos. Viņa apmetas pie tālajiem radiniekiem un sāk dzīvi no nulles, piedzīvojot sāpīgu ilgošanos pēc mājām. Tikai pārvācoties uz Neapoli, Konstance atkal iegūst spēju elpot un mīlēt. Simts un vairāk gadus vēlāk viņas mazmazmeita, operdziedātāja Lučila, nejauši uzzina par vecmāmiņas likteni un mēģina atrast viņas pēdas. Šis stāsts ir piepildīts ar draudīgu viļņu mūziku un piekrastes pilsētu aromātiem. Šeit varoņa prieki un traģēdijas saplūst ar vēsturiskiem notikumiem. Bet, kādiem vētrām arī liktenis viņai nebūtu sagatavojis, mūžīgā zilo jūra, "kur dzimst un mirst saule", mierina un dāvā mieru.