Heraklits Efeziešu (ap 544 — ap 483. gadu pirms mūsu ēras) bija vistraģiskākais filozofs vēsturē, aicinot uz pilsonisko varonību un neatkarīgu domāšanu. Viņš kļuva par vēsturiskās, vai sākotnējās, dialektikas formas dibinātāju. Viņa vienīgais darbs „Par dabu” ir saglabājies fragmentos. Par savām idejām, kā arī sarežģīto valodu viņš ieguva iesauku Tumšais. Viņš nebija neviena māceklis un pats nevienu nemācīja, tomēr viņa sekotāji kļuva Platons, Sokrāts, Aristotelis, bet vēlāk – Hēgelis, Nīče, Špenglers un Hēdegers. Heraklits izteica neparastas domas kodolīgās, atmiņā paliekošās formulējumos, no kuriem daudzi ir saglabājušies līdz mūsu dienām: „Viss plūst, viss mainās”, „Tu divreiz neieies vienā upē”, „Daudz zināšanu prātam nemāca”. Balstoties uz pasaules heraklitoloģijas sasniegumiem un modernistu dzejnieku tēlainību, filozofs Aleksandrs Markovs pielāgo Heraklita uzskatu sistēmu un rekonstruē viņa filozofisko meklējumu vispārējās virzienus, kas ir aktuāli mūsdienu precīzo un dabas zinātņu kontekstā.
Populārakas
“AST” izdevniecība iesaka
