Valodas izcelsme

Pētījums par cilvēku valodas izcelsmi, vai glotogenezi, atgādina detektīvu: pārāk daudz versiju un pierādījumu, kas jāsavāc pa druskām. Turklāt šīs druskas ir no dažādām zinātnēm: antropoloģijas, neirofizioloģijas, etoloģijas, arheoloģijas, ģenētikas un, protams, lingvistikas.
Grāmatā "Valodas izcelsme: fakti, pētījumi, hipotēzes" lingviste, filoloģijas zinātņu doktore Svetlana Burļaka ir apkopojusi visu šo zinātņu datus, pastāstījusi par tiem vienkāršiem vārdiem un izvirzījusi savu hipotēzi par valodas izcelsmi.
Šī ir jau otrā, papildinātā grāmatas izdevuma versija. Kopš pirmā izdevuma iznākšanas ir pagājuši 10 gadi. Šajā laikā glotogenezes jomā ir veikti desmitiem atklājumu, un jautājums par valodas izcelsmi ir kļuvis par vienu no populārākajiem zinātnes virzieniem. Jaunajā izdevumā ir ņemti vērā jaunākie zinātniskie dati, parādījusies jauna nodaļa, bet pārējās nodaļas ir būtiski paplašinātas.
Kāpēc lasīt:
• Vai tikai Homo sapiens pārstāvji varēja runāt?
• Kāpēc senajiem cilvēkiem bija nepieciešama artikulēta runa?
• Ar ko dzīvnieku komunikatīvās sistēmas ir līdzīgas cilvēku?
• Kā darbojas gramatika un kā mēs to apgūstam?
• Kāpēc dažādu valodu nesējiem atšķiras smadzeņu uzbūve?
• Vai cilvēku valoda sākotnēji bija viena, vai dažādos planētas galos neatkarīgi viens no otra radās vairāki pravalodas?