Pionu lampa

„Pionu lampa“ — agrīns un viens no labākajiem Sanjūtei Enjō (1839–1900) darbiem. Vārds „Sanjūtei“ (īstais autora vārds — Idzubuti Dzirokiti) apzīmēja piederību noteiktai „rakugo“ skolai — stāstītājiem, kuri pulcēja publiku mazos teātrīšos vai tieši uz ielas un ar minimālu rekvizītu, vai pat bez tā, radīja darbus uz literatūras un teātra robežas. Sanjūtei Enjō bija izcils rakugoka, kurš turklāt pats sacerēja savus stāstus. Notikumi „Pionu lampā“ norisinās 18. gadsimtā, bet saknes sniedzas senā leģendā par sievietes spoku, kas klīst ar lampu, kas līdzīga piona ziedam, meklējot neuzticīgo mīļoto. Tomēr Sanjūtei Enjō pārvērš izplatīto šausmu stāstu par biedējo, savā ticamībā, stāstu par zelta varu pār cilvēku. Galvenais varonis stāstā Koskē — nevainojams paraugs samuraju uzticības pienākumam un kungam — nezinot par sevi, izrādās par „asiņotāju“ savai mīļotajai kungam. Tikpat neapstrīdami, cik arī savdabīgi samuraju ētikas dogmas tiešā pielietojumā realitātē iegūst raksturu, kas ir gandrīz vai vairāk fantasmagorisks nekā spoku un vilku izdarības.