Savā ikonoklastiskajā grāmatā Ričards Veigs pēta ASV un vēl sešu vadošo pasaules ekonomiku (Ķīnas, Vācijas, Japānas, Lielbritānijas, Indijas, Francijas) aktīvus, pasīvus un ienākumus, to valsts un privāto parādu, lai atklātu "valstu tīro vērtību". Veiga visaptverošā analīze parāda, ka reālais faktors, kas virza gan finanšu krīzes, gan pieaugošo nevienlīdzību, — un, kā tas var šķist paradoksāli, arī ekonomisko izaugsmi, — ir pastāvīgi augošais privātais parāds. Paradoxs ir tajā, ka, lai gan parāds ir izšķirošs, lai palielinātu IKP, tas arī rada nestabilitāti, ja netiek veikta periodiska aizņēmumu daļas samazināšana — un tas ir diezgan sarežģīti. Bet ar parādu var pārvaldīt, un grāmatas beigās Veigs parāda, kā to var izdarīt dažādās ekonomikas jomās, sākot no tirdzniecības un nekustamā īpašuma līdz studentu kredītiem izglītībai.
