1984

"Kara — tas ir miers!" — viņi dārd, kaunējot mīlestību un audzējot naidu. "Brīvība — tas ir verdzība!" — viņi čīkst, sekojot katram no ekrāniem. "Nezināšana — spēks!" — viņi pūš, dienām ilgi pārrakstot vēsturi. "Lai dzīvo Vecākais Brālis", — raksta Vinstons, neuzdrošinoties izteikt vārdus skaļi. Viņš ir iespiests šaurajos rāmjos Sistēmas un sāk just tās spiedienu. Viņa neapmierinātības liesma uzliesmo. Vinstons pakāpeniski iztaisno plecus un mēģina izkļūt ārpus rāmjiem. Viņš sastop mīlestību visur esošā naidā un slēpjas no nepagurstošajām acīm savā mazajā patvērumā — fragmentā izdzīvojušā pagātnē, kuru viņš, iespējams, ir vienīgais, kas vēl atceras. Bet neviens nevar paslēpties no Vecākā Brāļa skatiena. Un par nepaklausību viņš soda ar dzīvi, kas ir daudz briesmīgāka par nāvi.