Skaista kā upe

Otrajā romānā Melisas Peron trilogijā viņas varone Fabjēna beidzot uzzina iemeslu savām dīvainībām, kas kopš bērnības atšķir viņu no pārējiem cilvēkiem. Diagnoze "autisms" visu sakārto pa plauktiem un ļauj Fabjēnai labāk saprast sevi: viņa apzinās, ka viņas neparastajā uzvedībā nav nekas briesmīgs, un pieņem sevi ar visām īpatnībām. Pēc mātes nāves viņa manto māju pie upes, un viņas dzīve piedzīvo neparedzamu pagriezienu, virzoties jaunā gultnē. Upe it kā pievelk Fabjēnas liktenī laimi un dāvā cerību uz nākotni, par kuru viņa, tik daudzus gadus dzīvojusi trauksmes un neskaitāmu baiļu gūstā, nevarēja pat sapņot.