Stikla debess. Kā Harvarda observatorijas sievietes mērīja zvaigznes

19. gadsimta vidū Harvarda observatorija sāka pieņemt sievietes darbā kā aprēķinātājas, lai interpretētu rezultātus iknaktī veiktajiem astronomiskajiem novērojumiem, ko veica vīrieši. Sākumā tās bija observatorijas štata astronomu sievas, māsas un meitas, bet vēlāk pievienojās sieviešu koledžu absolventes.

Kad fotogrāfija ienāca astronomiskajā praksē, sievietes, papildus aprēķiniem, sāka pētīt zvaigznes, kas nakts laikā tika fiksētas uz stikla fotoplāksnēm. "Stikla visums" no pusmiljona fotoplāksnēm, kas uzkrātas Harvarda universitātē gadu desmitu laikā, ļāva sievietēm veikt brīnišķīgus atklājumus, kas ieguva pasaules atzinību. Viņas palīdzēja saprast, no kā sastāv zvaigznes, klasificēt tās un atrast veidu, kā noteikt starpzvaigžņu attālumus.

Grāmata satur daudz interesantu faktu, tajā ir daudz izvilkumu no vēstulēm, dienasgrāmatām un memuāriem. Faktiski tā ir stāsts par sievietēm, kuru ieguldījums zinātnē mainīja mūsu priekšstatus par zvaigznēm un cilvēces vietu Visumā.

Grāmata adresēta galvenokārt tiem, kuri interesējas par astronomiju un mūsu priekšstatu attīstību par Visumu.