Meklējot labu vietu. Kā strādā sistēmiskie izkārtojumi

Droši vien neviens cits paņēmiens nav izraisījis tik lielu diskusiju profesionālajā kopienā un nav guvis tik plašu izplatību ikdienas psihoterapeitu darbā kā izkārtojumu darbs. Neskatoties uz savu relatīvo jaunību, šodien tas ir pārstāvēts — atkarībā no profila un galvenā fokusa darbā tiem, kas to pielieto, — praktiski bezgalīgā daudzveidībā virzienu un formu. Pēc īsa vēsturiskā pārskata par metodes attīstību Diāna Drekslere piedāvā “stulpus” sistēmiskajiem izkārtojumiem: sistēmisko teoriju un fenomenoloģisko pozīciju, ģenerācijas perspektīvu un orientāciju uz resursiem. 
Balstoties uz piemēriem grāmatā, tiek parādītas bieži novērotās sistēmiskās dinamikas, grupas semināra piemērs skaidro raksturīgās iezīmes izkārtojumu darbā. Turklāt autore neaizmirst par izkārtojumu darba dzeju un ar pārsteidzošu skaidrību sveic nopietnu kritiku attiecībā uz izkārtojumiem. Tikpat skaidri viņa iezīmē robežu starp nereālistiskiem, sajūsminātiem apgalvojumiem no dažiem metodes piekritējiem un patiesiem, dzīvi mainošiem pārdzīvojumiem, kuru iedarbība saglabājas ilgi.