Laika nav

Visi normāli cilvēki baidās no nāves: materiālistus biedē neesamība, ideālistus — uzticamas garantijas trūkums nokļūšanai paradīzē. Dažiem nāves bailes pat traucē dzīvot… Kā mācīja Epikūrs: «Nepārdzīvo par nāvi: kamēr tu esi dzīvs — tās nav, kad tā nāks, tevis vairs nebūs». Galvenais varonis stāstā nav no tiem muļķiem, kurus mierina šāda sofistika, bet arī ne no panikieriem. Tomēr viņš jau ir tādā vecumā, kad nāves tuvums liek aizdomāties par to, ko ir sasniedzis dzīvē un ko atstās pēc sevis. Viņš nav pirmais, kurš saprot, ka, lielā mērā — nekas… Tas varētu sarūgtināt ikvienu, bet notiek notikumi, kas liek jauniem veidiem paskatīties gan uz savu īso dzīvi, gan uz tūkstošgadu cilvēces vēsturi.