Наполеон. Нашествие Наполеона на Россию

Imperatora Napoleona Bonaparta (1769—1821) harizma jau vairāk nekā 200 gadus pievelk vēsturniekus, rakstniekus, teātra iestudētājus un filmas režisorus. Slavenākais franču cilvēks kļuva ne tikai par sava laikmeta varoni, bet arī par galveno varoni literārajos darbos, spilgtajās «zelta» leģendās un neticamos «melnu» mītu. Napoleonu ienīda un augsti novērtēja, bet nekad neaizmirsta. «Kāda romāns— mana dzīve!» — tā ir paša imperatora teiktā. Napoleons bija militārais un valsts ģēnijs, neierobežotas ambīcijas un izcilā diplomāta meistarība. Personīgā šarmā, dzīvotspēja un fantastiska darba spēja, azarts, izcila prāta spēja, spēja sasniegt izvirzītos mērķus, neievērojot upuru skaitu, pārdabisks cinisms (frāze «No lielā uz smieklīgo— viens solis» imperators noslēdza savas armijas bojāeju Krievijas sniegos) — viss šis radīja spēcīgu iespaidu uz laikabiedriem un pēctečiem. «Nav cita necilvēciska mūžības, izņemot atmiņas, ko tu atstāj citu cilvēku apziņā», — rakstīja pats Napoleons. Viņam, kas ietvēra tik pretrunīgās īpašības, veltīts slavenā krievu vēsturnieka Evgenija Viktoroviča Tarle (1874—1955) darbs. Monogrāfiju par Napoleonu gandrīz vienprātīgi novērtēja laikabiedri kā vēsturiskās prozas šedevru. Apvienojot profesionāla vēsturnieka padziļinātās zināšanas un literāra talanta talantus, autors izveidoja nopietnu vēsturiski biogrāfisku grāmatu, vienlaikus interesantu un pieejamu jebkura sagatavotības lasītājam.