Papīra lapa, salocīta trīsstūrī. Pasta atklātne. Pašdarināta aploksne. Dažreiz vienkārši komjaunatnes biļete, cigarešu paciņa vai papīra gabals. Uz tiem bija vēstules no frontes, dienasgrāmatu rindas, uzrunas, piezīmes… Viss tas tika uzrakstīts pirms cīņas, zem artilērijas apšaudes, tranšejā, pie galda zemē, uz cietuma kameras sienas. Un nav svarīgi, ar ko tie uzrakstīti – pildspalvu, zīmuli, naglu, ķieģeļa gabalu… Tie ir uzrakstīti cilvēka sirdī, kurš saprot, ka viņam ir lemts gūt bojā un ka šis vēstījums kļūs par viņa pēdējo… Lasot šo grāmatu, redzi šausmīgas ainas no Lielā Tēvijas kara. Acis apmākušas asaras, bet vienlaikus rodas apbrīnas sajūta par varonību un izturību cilvēku priekšā nāves, cilvēku, kuri nešaubījās par sevi Lielās Uzvaras vārdā.
Populārakas
