Nadežda Lohvickaja 1872–1952, visiem pazīstama ar pseidonīmu Teffi, laikabiedri dēvēja par "humora karalieni". Viņu apbrīnoja no Nikolaja II līdz Lenīnam, un viņas jautrie, ironiskie stāsti un feljetoni ar asprātīgiem novērojumiem par dzīvi un skumju notīm tika ļoti augstu novērtēti. Pārdzīvojusi trīs revolūcijas, divus pasaules karus, nonākusi 1920. gados emigrācijā, viņa saglabāja "īsajā prozā" tiešumu, vieglumu un spēju pasmieties par parastām ikdienas situācijām, bet savos memuāros ienesusi filozofisku raksturu. Krievu Parīzē Teffi bija viena no mīļākajām rakstniecēm. Tur viņa radīja "Atmiņas", kā arī esejas, kuru lapās atdzīvojas A. Kuprins, A. Tolstojs, A. Avertčenko, A. Ahmatova, N. Gumiljovs, S. Jeseņins, V. Rozanovs, G. Rasputins, A. Kollontajs un daudzi citi. Viņa vēlējās izveidot no tiem grāmatu "Mana hronika", bet pati nesanāca to savākt.
Populārakas
“AST” izdevniecība iesaka
