Īsa Indijas vēsture

No medicīnas līdz matemātikai, no filozofijas līdz astronomijai, no literatūras līdz mūzikai, no budisma līdz Bolivudai — piecu tūkstošu gadu laikā Indija ir spēlējusi nozīmīgu lomu Āzijas reģionā un visā pasaulē. Tajā pašā laikā Indijai bija spēja uzņemt un apgūt ārvalstu idejas, ko Džavaharlāls Nehru salīdzināja ar palimpsestu — seno manuskriptu, kuru daudzreiz pārrakstīja, neizdzēšot iepriekšējo slāni pilnībā. Grāmatā izcilā Dienvidāzijas speciālista Džona Zubžicka īsi un kodolīgi apkopoti sarežģītie un savstarpēji atšķirīgie Indijas vēstures posmi.

«Indija — senākā civilizācija pasaulē un lielākā demokrātija. Tas ir Austrumu un Rietumu Āzijas savienojuma centrs, kā arī drošs Indijas okeāna sargs… Atšķirībā no Ķīnas vēstures, kuru var skaidri sadalīt dinastiju valdīšanas periodos, piemēram, Juaņ, Ming vai Cjins, Indijas pagātne ir piepildīta ar daudziem varas centriem, kas izmisīgi cīnījās savā starpā. Pat augstākajā impērijas ziedu laikā neviena no trim lielajām Indijas impērijām — Maurjiem, Guptiem un Moguliem — nekontrolēja visu subkontinentu. Un pat Lielbritānija nevarēja izdarīt līdzīgu apgalvojumu līdz pat Maratu sakāvei 1818. gadā. Bet pat tad princis valstis, uz kurām attiecās trešdaļa iedzīvotāju, saglabāja zināmu nominālu neatkarību… Nav tik viegli apkopot 5000 gadu Indijas vēsturi pāris simtu lapu ietvaros, cenšoties atspoguļot visas nianses, bet es riskēšu to izdarīt». (Džons Zubžickis)