Vēsturnieka skatījums: kā fotogrāfijas un attēli veido vēsturi

Kā māksla, grafika, fotogrāfijas, kino un citi masu mediji var tikt izmantoti, lai piešķirtu jēgu dzīvei, kas nodzīvota citos laikos. Kā mācīt fotogrāfiju šodien? Kā lasīt laikmetu pēc fotogrāfijas? Galvenais, ko šī grāmata cenšas atbalstīt un ilustrēt, ir tas, ka attēli, līdzīgi kā teksti un mutiskās liecības, ir svarīgs vēstures avots. Tie fiksē aculiecinieka liecību. Šajā idejā nav nekas jauns, kam pierādījums – slavenais attēls, tā sauktais "Arnolfini pāra portrets", proti, vīra un sievas, Londonas Nacionālajā galerijā. Portrets ir parakstīts: Jan van Eyck fuit hic, "Jans van Eiks bija šeit", it kā mākslinieks būtu uzstājies kā liecinieks kāzās. Ērnests Gombrichs nosauca "aculiecinieka principu" par noteikumu, kas pastāvēja dažādās kultūrās, saskaņā ar kuru, sākot no seniem grieķiem, mākslinieks varēja attēlot tikai to, ko aculiecinieks patiešām varēja redzēt no noteiktas vietas noteiktā brīdī.