Kino un kaut kas vēl. Nezināmas stāsti par slaveniem filmām

Čau! Tas ir Šia. Šeit vajadzētu būt skaistam tekstam par manu jauno grāmatu, bet tā vietā es nolēmu pats atbildēt uz jautājumiem, kas jums, iespējams, radīsies. 1. Kas tā vispār ir par grāmatu? Tā ir grāmata par kino, lūk, kas... tā ir. Es to uzrakstīju, jo dievinu kino, jo tam ir bijusi milzīga nozīme man kopš bērnības. Un, iespējams, tā būs svarīga manas dzīves daļa līdz pat manai nāvei. Vai līdz brīdim, kad pārtrauks filmēt jaunās daļas «Ātrie un bez žēlastības». Interesanti, kas notiks ātrāk? 2. Kā lasīt šo grāmatu? Ļoti vienkārši. Tajā ir trīsdesmit nodaļas, katra — kāds jautājums par kino, uz kuru jāatbild. Dažreiz tie ir ļoti muļķīgi jautājumi, bet dažreiz — diezgan nopietni. Bet es atbildu uz tiem, cerot, ka tā ar milzīgu uzmanību un cieņu. Lasiet to, kā jums patīk. Nav nepieciešams, teiksim, lasīt nodaļu 13 par blokbāsteriem, lai saprastu nodaļas 14 jēgu par filmu «Selena». O, un vēl: grāmatā ir diezgan daudz zīmējumu. Man patīk ilustrācijas, jo tās piešķir pabeigtību visam un palīdz pārvietot lasītāju tajā atmosfērā, kurā biju es pats, kad to rakstīju. Ir, piemēram, nodaļa, kas uzrakstīta preses konferences formā, ko vada Maiks Maijers — «Helovīna» franšīzes zvaigzne. Muļķīgi, protams, bet tur ir zīmējums Maika pie tribīnes pirms žurnālistu pūļa, un, kad skaties uz viņu, tu pārvietojies tajā atmosfērā, un sāk šķist, ka tā nav izdomāta situācija, bet reāls gadījums. 3. Vai tu ievēroji kādus noteikumus, rakstot šo grāmatu? Varbūt vienīgais kā noteikums, ko es ievēroju, — netērēt pārāk daudz laika un enerģijas sarunām par filmām, kas iznākušas pirms 1980. gadiem. Es vienkārši koncentrējos uz filmām, kas man patīk. Dažas no tām ir no 1980. gadiem, bet visas pārējās tika uzņemtas jau 1990. gados, 2000. gados vai pat 2010. gados. 4. Pagaidi, es tikko sapratu: vienīgā iemesla dēļ, kāpēc tu raksti ievadu šādā formātā, — tas ir tāpēc, ka pati grāmata ir veidota kā atbildes uz jautājumiem? Bingo!