Plūsmā

Vadošais mākslas teorētiķis pārdomā par mākslu interneta laikmetā.
XX gadsimtā pakāpeniski izzuda ticība mākslas institūciju stabilitātei. Attiecīgi izzuda arī mākslinieku cerība saglabāt mākslas darbus muzejā, uz to pieejamību nākotnes skatītājam. Rezultātā māksla sāka ražot ne objektus, bet notikumus (no performancēm līdz sociāliem projektiem). Informācija par šiem notikumiem tiek saglabāta mākslinieciskajā dokumentācijā, kuru var atrast vispirms internetā.