Klusums krāsā

Man vienmēr ir veicies ar labiem cilvēkiem. Katrs no viņiem ielika svarīgu mozaīkas gabalu tajā nepabeigtajā pasaules attēlā, ko es sev zīmēju. Katrs ienesa to, kas man tieši pietrūka. Katrs noteikti kaut ko mācīja. Lielā mērā es esmu viņu pūļu rezultāts, viņu bālā ēna. Laiks plūst, un dzīve nepiedodami paātrinās, dāsni atstājot blakus vismīļākos, visnozīmīgākos. Vismīlošākos un žēlsirdīgākos. Viņiem nav nepieciešams neko skaidrot, ar viņiem var nebūt bail būt vājai vai muļķīgai. Pirms viņiem nav nepieciešams attaisnoties — viņi mani piedeva pirms mana dzimšanas dienas, bez nosacījumiem un uz visiem laikiem. Tāpēc viss, kas man tagad ir dvēselē, — pateicība un mīlestība. Pateicība un mīlestība.