Jauna ēra. Anglijas vēsture. No Viktorijas laikmeta beigām līdz trešā tūkstošgades sākumam

Anglijas vēsture — tā ir nepārtraukta kustība un pastāvīgu pārmaiņu virkne. Bet visā Anglijas vēsturē, sākot no pirmatnības, caurvij pēctecība, tāpēc galvenais tajā — nevis pārmaiņas, bet pastāvība. Joprojām Anglijā jūtama neiznīcināma saikne ar pagātni, ar tradīcijām un paražām. Joprojām šī valsts pretojas pārmaiņām jebkurā dzīves aspektā. Pīters Akroids parāda gadsimtu ilgas nemainības saknes Anglijā, tās konservatīvismu un pieķeršanos pagātnei.
Šajā sējumā Anglijas vēstures notikumi sākas no 1902. gada, kad beidzās Angļu-buru karš, kura laikā tos, kuri agrāk bija lepni par impēriju, pakāpeniski pārņēma vilšanās un kauns. Edvards VII, lai arī nesasniedza politisko svaru kā viņa māte, karaliene Viktorija, bija vismīļākais tautā angļu karalis pēc Kārļa II. Viņa dēla Džordža V laikā valsts piedalījās Pirmajā pasaules karā un vēl saglabāja dažas Viktorijas laika iezīmes, bet līdz nākamā monarha valdīšanas beigām tā bija mainījusies līdz nepazīšanai. Džordžs VI uzņēma troni pēc Edvarda VIII, sava vecākā brāļa, atteikšanās un kļuva par vienu no simboliem cīņā pret Vāciju un nacismu Otrā pasaules kara laikā. Viņš bija pēdējais Indijas imperators un pēdējais Īrijas karalis: Britu impērija sabruka un notika tās pārveidošana Sadraudzībā. Pēc monarha nāves un viņa meitas kronēšanas sākās jauna Elizabetes laikmets. Līdz tūkstošgades robežai, līdz kurai stāstījums sniedzas, Elizabetes II valdīšanas laikā mainījās desmit premjerministri, no kuriem vispazīstamākie bija Vinstons Čērčils, Harolds Vilsons, Margarēta Tečere un Tonijs Blērs.
Noslēdzas slavenā britu autora lieliskā grāmatu sērija, bet Anglijas vēsture turpina savu gaitu.