Rom. Labā un ļaunā skola II

Sērijas otrā grāmata "Pasaule bez prinčiem" turpina stāstu par divām meitenēm Sofiju un Agatu. Viņas joprojām ir draudzenes un savā dzimtajā Gavaldonā ļoti populāras, jo viņām vienīgajām 200 gadu laikā izdevies atgriezties no Bezgalīgajiem Mežiem. Taču Sofiju pagalam nomāc gaidāmās tēva kāzas, kuras, viņasprāt, apkauno mirušās mātes piemiņu. Savukārt Agatas dvēselei nav miera, jo meitene nojauš, ka viņa nav izdarījusi pareizo izvēli. Šaubas, ilgas un vēlēšanās ir liktenīgas – tās vēlreiz atver neredzamos vārtus uz fantāzijas pasauli.
Kaut arī Skolas Direktors ir miris, Labā un Ļaunā skolā notikušas dramatiskas pārmaiņas. Tagad pretējās pusēs vairs nav mūžlaimības un nekadnieki – nu par ienaidniekiem kļuvuši zēni un meitenes! Tāpēc draudzenēm gribot negribot jāatgriežas skolā, protams, meiteņu pilī, kur valda kāda noslēpumaina būtne, kuru lasītāji nesastapa pirmajā mācību gadā. Viņas nolūki ir tikpat savādi kā rīcība un uzvedība. Un, kā jau bieži mēdz notikt fantāzijas daiļdarbos, lai novērstu samilzušos konfliktus, laika nav palicis daudz.
Grāmatas beigās ir ievietotas trīs nodaļas, kuras sākotnēji bija paredzētas pirmajam romānam, tomēr tikušas izņemtas apjoma dēļ. Autoram tās ir tik mīļas, ka viņš vēlējies, lai lasītājiem tās neietu secen.
No angļu valodas tulkojusi Lilija Berzinska.
Jakopo Bruno ilustrācijas.