Sirds parmai

XV gads pēc Kristus dzimšanas, gandrīz septiņi tūkstoši gadu kopš pasaules radīšanas… Maskavas kņaziste, nostiprinoties, pievēršas kaimiņu bagātībām, tuvām un tālām. Krievija lēnām virzās uz Uralu. Un Uralā — nav mežonīgu tautu, Uralā — meža pagānu kņazistes, senā taigas pasaule, brīnišķīga un biedējoša svešiniekiem. Šeit netic glābšanai taisnīgās dvēseles, šeit lūdz bargajiem likteņa dieviem. Vai pareizticīgais krusts uzveiks meža ļaunumu mūžīgajā parmai — skujkoku okeānā? Vai šo drūmo visumu iekaros svešinieks Jēzus Kristus? Vai šejienieši kļūs par krieviem? Un vai krievi kļūs par šejieniešiem?
Aleksandra Ivanova romāns «Sirds parmai» par to, kā cilvēki un tautas, atrodot dzimteni, atrod likteni.