Marko Polo grāmata (ap 1254–1324), viens no slavenākajiem ceļotājiem visā cilvēces vēsturē, nāca gaismā XIV gadsimta sākumā. Tajā novērojošais un praktiskais venēciešu ceļotājs dalījās ar laika biedriem savos novērojumos par paražām, valsts iestādēm un ikdienas dzīvi Ķīnā, — valstī, kas praktiski bija nezināma tajā laikā Eiropā, kurā Marko Polo pavadīja 15 gadus, kalpojot slavenajam hanam Hublai. No šīs grāmatas daudzi eiropieši pirmo reizi uzzināja par Austrumu zemēm, to dabas bagātībām un tehniskajiem sasniegumiem — papīra naudām, drukas plāksnēm, sago palmu, kompasu un vēstulēm, kā arī par akmeņogļu un kāroto garšvielu atrašanās vietām. Rakstīta dzīvā un skaidrā valodā, "Grāmata" Marko Polo kļuva par galda grāmatu daudziem izciliem ceļotājiem Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā. Tieši tā iedvesmoja Kristoforu Kolumbu atklāt Ameriku. Galu galā meklējumi ceļiem, kā iegūt garšvielas, apejot arābu tirdzniecības monopolu, noveda pie pasaules pārdales un daudzu baltu plankumu izzušanas kartē, bet Marko Polo ceļojumu grāmata kļuva par vienu no daudzajām izdevumiem, kas ietekmēja pasaules vēstures gaitu. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts un paredzēts visiem, kas interesējas par jūras eksotiku, bet tajā pašā laikā prasa ticamību: Marko Polo stāsti, neskatoties uz to neticamību, — nav pasaka, bet patiesība.
