Vienatnē ar sevi. Pārdomas

Romas imperators Marks Aurēlijs Antonīns (121–180) pamatoti ieguva nosaukumu "filozofs tronī". "Cilvēka dzīves laiks – mirklis. Tās būtība – mūžīgais plūdums. Sajūta ir neskaidra. Ķermenis ir trausls. Dvēsele ir nestabila. Liktenis ir noslēpumains, Slava ir neuzticama... Dzīve – cīņa un ceļojums svešumā. Pēcnāves slava – aizmirstība. Bet kas var izvest ceļā?.. Nekas, izņemot filozofiju," – šie ir vārdi gan gudrītim, gan valdniekam. Pašdisciplīna, aukstasinība un drosme ne tikai palīdzēja Markam Aurēlijam tikt galā ar vilšanos dzīvē un mokošo vientulību, bet arī ļāva piešķirt pabeigtu formu stoicisma mācībai un kļūt par ietekmīgāko no filozofiem Senajā Romā. Neesot karotāja rakstura, Marks Aurēlijs visu dzīvi bija spiests pavadīt karadarbībā. Savus "Pārdomas" viņš rakstīja karavīru teltī, mocīts ar smagu slimību. Šī grāmata ir pazīstama arī ar nosaukumu "Vienatnē ar sevi" (Pēc viņa ārsta, slavenā Galena, liecības, pēdējie imperatora vārdi bija: "Izskatās, ka es jau šodien palikšu vienatnē ar sevi"). Un, lai gan Marks Aurēlijs, līdzīgi daudziem saviem laikabiedriem, negatīvi attiecās pret kristiešiem un veicināja vajāšanas pret viņiem, viņa ētiskie uzskati, priekšstati par prātu un dvēseli bija tuvi Baznīcas skolotājiem un ietekmēja kristiešu domātājus no svētā Jeronīma līdz L. N. Tolstojam.