Kad elpa izzūd gaisā. Dažreiz liktenim nav nozīmes, ka tu esi ārsts

Pols Kalāniti - talantīgs ārsts-neiroķirurgs, un viņš ar tādu pašu panākumu varētu kļūt par talantīgu rakstnieku. Jūs turat rokās viņa vienīgo grāmatu. Vairāk nekā desmit gadus viņš mācījās par neiroķirurgu, un tikai pusotrs gads viņu šķīra no tā, lai kļūtu par profesoru. Viņš jau bija saņēmis labus darba piedāvājumus, viņam bija jauna sieva un pavisam nedaudz palika līdz tam, kad viņi beidzot sāks īsto dzīvi, kuru tik daudzus gadus atlikušas uz vēlāk. Polam bija tikai 36 gadi, kad nāve, ar kuru viņš cīnījās operāciju zālē, pieklauvēja pie viņa paša durvīm. Diagnoze – plaušu vēzis, ceturtā stadija – uzreiz iznīcināja visus viņa plānus. Kas, ja ne pats ārsts, vislabāk saprot, kas gaida pacientu ar šādu diagnozi? Pols nepadedza rokas, viņš sāka dzīvot! Viņš daudz laika pavadīja ar ģimeni, viņi ar sievu ieguva brīnišķīgu meitu Kēdi, piepildījās visas viņa dzīves sapnis – viņš sāka rakstīt grāmatu, un viņš kļuva par neiroķirurģijas profesoru. JUMS ROKĀS IR LIELISKĀ RAKSTNIEKA GRĀMATA, KURŠ PASPĒJA UZRAKSTĪT TIKAI VIENU GRĀMATU. ŠO GRĀMATU!