Nakts vilcienā pie Sudraba upes

"Pēkšņi izdzirdēja dīvainu balsi, kas paziņoja: «Stacija "Sudraba upe", Stacija "Sudraba upe"», priekšā kļuva gaiši, it kā miljoniem fosforescējošu kalmāru reizē akmeņojās un pacēlās debesīs, vai arī kāds izkaisīja debesīs dimantus, kurus paslēpa dimantu ieguves uzņēmums, lai preces cena nenokristu. Džovanni negribot ierubīja acis. Te pēkšņi viņam kļuva skaidrs, ka viņš jau dažas minūtes brauc ar mazo vilcienu, kas klauvē ar riteņiem — «goto-goto-goto-goto». Un tiešām, viņš sēdēja nakts vilciena vagonā, kas steidzās pa šaura ceļa, un skatījās pa logu."