Ko teiktu Nīče. Kā lielie filozofi atrisinātu jūsu problēmas

Man drīz būs 50! Apnicis katru dienu vilkties uz biroju. Varbūt vēl nav par vēlu kļūt par rokzvaigzni? Vai rakstnieku? Kāpēc es strādāju kā zirgs un grūti savienoju galus, bet citi neko nedara, bet saņem veselu bagātību? Manai draudzenei krāpj puisis. Vai man vajadzētu viņai par to pastāstīt? Es sāku baidīties no nāves. Vai tas ir normāli? Laiku pa laikam mums ir nepieciešams skatījums no malas uz problēmām, ar kurām mēs saskaramies katru dienu. Interesanti, ko ieteiktu darīt lielie filozofi, ko viņi teiktu par attiecībām, darbu, dzīvesveidu un politiku mūsdienu pasaulē? Daudzi no viņiem noteikti izveidotu saiknes starp jautājumu un savām teorijām. Marka Viksa grāmata — daļēji ievads filozofijā, bet daļēji padomu krājums visām dzīves situācijām. Tās lapās slaveni domātāji, sākot no Sokrāta un Aristoteļa līdz Šopenhauera un Nīčei, izsaka savas domas par aktuālām tēmām, palīdz pieņemt pareizos lēmumus un māca filozofiski attiekties pret grūtībām. Citāti Manai draudzenei krāpj puisis. Vai man vajadzētu viņai par to pastāstīt? Līdzīgi kā Kants, jūs varat domāt, ka jūsu pienākums ir būt godīgai pret savu draudzeni, pat ja tas viņai būs sāpīgi. Bet vai šādā gadījumā jūs esat pilnīgi godīga pret viņu, ja izvairāties no sarunas? Bentams iesaka apsvērt iespējamos sekas tam, ko jūs viņai pastāstīsiet (vai nepastāstīsiet). Iespējams, viņa vēlētos zināt, kas notiek. Vai man vajadzētu novelt vainu uz kolēģi, lai mani neatlaiž? Piemēram, Fridrihs Nīče ieteiktu aizmirst visu šo altruistisko muļķību par uzticību un noteikumu «rīkojies ar citiem tā, kā vēlies, lai rīkojas ar tevi». Tas, viņaprāt, ir «vergu morāle»: ētikas kodekss, ko mums uzspieduši priesteri, lai traucētu mums gūt panākumus. Muļķības, atbildētu Žans Žaks Ruso. Cilvēki pēc dabas ir tendēti uz sadarbību, nevis tikai motivēti tieksmei pēc personiska labuma. Var runāt ar kolēģiem un kopīgi saprast, kā atrisināt situāciju un kā nepieļaut tās atkārtošanos. Vai narkotikas palīdzēs man saprast dzīvi, Visumu un visu pārējo? Jums jāizlemj, vai domājat par kaut ko, ko nevarat sajust ar saviem uztveres orgāniem un kas dos jums izpratni par to, kā pasaule patiesībā ir iekārtota. Tālāk: uzdodiet sev jautājumu, vai jūs to varat sasniegt ar prātu, pēc Platona padoma, vai arī tikai caur psihotropo vielu ietekmi. Jūs varat piekrist Lokam, ka mūsu sajūtas pašas par sevi ir neuzticami informatori, un narkotikas, visticamāk, pastiprinās šo efektu, — vai arī ar Šopenhaueru, ka tās var palīdzēt asāk izjust prātu un sajūtas. Varbūt jūs domājat, kā Dekarts un Kants, ka narkotikas sniedz tikai atklāsmes ilūziju. Bet, ja vēlaties bēgt no nožēlojamās realitātes, kā saka Marks, tad kāpēc gan ne? Grāmata būs interesanta visiem, kas interesējas par filozofiju.