Karamazovu brāļi

Karamazovu brāļi» (1879–1880), pēdējais, visapjomīgākais un viens no vispazīstamākajiem romāniem F. M. Dostojevska, pievērš lasītāja uzmanību mūžīgajiem morāli filozofiskajiem jautājumiem par grēku, atlīdzību, līdzjūtību un žēlsirdību. Grāmata, kuru pats autors noteica kā «romānu par zaimošanu un tās noliegšanu», bija mēģinājums «atrisināt jautājumu par cilvēku», «atminēt cilvēka noslēpumu», kas, pēc Dostojevska domām, nozīmēja «atrisināt jautājumu par Dievu». Caur gandrīz detektīva stāsta prizmu par nežēlīgu slepkavību provincē Karamazovu ģimenes galvas autors stāsta par mūžīgo cīņu starp Dievišķo un velnišķo cilvēka dvēselē. Viens no visdziļākajiem pasaules literatūrā pieredzes atspoguļojumiem kristīgajā apziņā, «Karamazovu brāļi» kļuva XX gadsimtā par paradoksālu filozofisku un psihoanalītisku interpretāciju objektu.