Ikdienišķās dzīves psihopatoloģija

IKDIENIŠKĀS DZĪVES PSIHOAPATOLOĢIJA - viens no galvenajiem pētījumiem lielā austriešu zinātnieka Zigmunta Freida, kas ielika pamatus viņa psihanalīzes teorijai kopā ar "Sapņu interpretāciju" (1900), "Ievadu psihanalīzē" (1910), "Es un tas" (1923). 
Šī nelielā grāmata ir kļuvusi par zinātnisko klasiku XX gadsimtā. Pētot dažādas novirzes no ikdienišķās uzvedības stereotipiem, dīvainus defektus un traucējumus, kā arī šķietami nejaušas kļūdas un izteikumus, autors nonāk pie secinājuma, ka tie liecina par dziļām psihes traucējumiem, par psihoneirozes simptomiem. Analizējot neskaitāmus šādu noviržu gadījumus, viņš secina, ka "robeža starp normālo un nenormālo nervozitātes jomā ir nestabila un ka mēs visi esam nedaudz nervozi... līdzīgi simptomi spēj traucēt uzturu, seksuālas darbības, parasto darbu, saziņu ar cilvēkiem".