Immanuils Kants — lielākais no filozofiem Jaunajos laikos, klasiskās vācu filozofijas pamatlicējs. Kanta profesionālo interešu loks bija ārkārtīgi plašs. Viņš izstrādāja teoriju par Saules sistēmas izcelsmi, pētīja zemestrīces, lasīja lekcijas fizikā un ģeogrāfijā. Tomēr vissvarīgākie Kanta darbi, kas veica patiesu revolūciju domāšanas jomā, ir tā sauktie «kritiskie darbi».
Trešā no Kanta «Kritikām», «Kritika spriešanas spējas» datēta ar 1790. gadu un ir viens no svarīgākajiem darbiem pasaules estētiskās domas vēsturē. Šis darbs, kas kaut kādā mērā ietekmēja Šillera, Gētes, Šelinga, Hēgela, kā arī krievu domātājus 19. un 20. gadsimtā, kuri pieņēma Kanta idejas vai arī polemizēja ar tām, joprojām ir nenovērtējams domāšanas avots skaistuma un mākslas filozofijā
Populārakas
