Čelovetkins

Vienā pavasara dienā Čelovetkins devās skriet, bet viņu noķēra suns, kurš pieņēma viņu par parastu nūju. Bērni spēlējās un iemeta viņu upē, bet gulbis ieraudzīja tajā zaru ligzdai. Rudens nomainīs vasaru, nāks sniegota ziema - nabaga Čelovetkins kļūst par mastu... karogam, zobenu, nūju, bumerangu, roku sniegavīram. Vai tiešām viņš nekad neatgriezīsies mājās, pie bērniem? Dzejoļi no grāmatas:
– Nē! Es neesmu nūja!
Atlaid mani! Stāv!
Es esmu ČELOVETKINS, saprātīgs, dzīvs!
Es esmu Čelovetkins, man jāatgriežas mājās!