Antropoloģiskie ceļojumi

Globalizācija un Google — lūk, divi galvenie vārdi pēdējo gadu laikā. Papīra kartes, ceļveži, nesteidzīga iepazīšanās ar "vietējo kolorītu" pārvēršas par anahronismu, izzūdošu dabu. Bet tieši tagad, vienotības laikmetā, tīkla viesnīcās un "visu iekļaujošā" vēlas apstāties, nokāpt no šī konveijera... uz šauru ieliņu mazā pilsētā — un doties tur, kur nekā no tā nav. Un, ja jūs to izdarīsiet — paņemiet līdzi Tatjanas Ščerbiņas grāmatu "Antropoloģiskie ceļojumi". Grāmatā iekļauti rakstnieces esejas un dzejoļi, kas iedvesmoti no viņas daudziem ceļojumiem. Tas — ceļojumu piezīmes prozā un dzejā. Tā ir elegija, veltīta klusām, neizsistām ielām, kur var sēdēt nelielā mājīgā restorānā (bet ar Mišelina zvaigzni!) un izdzert glāzi laba vīna. Un pie nesteidzīgas sarunas ar draugiem atcerēties, kas ir īsts, neiespiests tūristu šablonos ceļojums.