Baltās naktis

Četri F. M. Dostojevska darbi — "Baltās naktis" (1848), "Saimniece" (1847), "Pēterburgas hronika" (1847) un "Vājš sirds" (1848) — zem viena vāka.

Neatbildīga mīlestība, dziļa vientulība, sapņa sabrukums un sapņotāja tēls apvieno Dostojevska agrīnās un vispoētiskākās stāstus "Baltās naktis", "Saimniece" un "Vājš sirds".

Šo darbu varoņi iemīlas, upurē sevi, cenšas izkļūt no nelabvēlīgajiem apstākļiem un pelēkās dzīves vienveidības, apmaldījušies klīst pa Pēterburgas ielām, ko autors mīlestībā apraksta. Šī mīlestība atspoguļojas arī feļetonu ciklā "Pēterburgas hronika", kur pirmo reizi parādās sapņotāja tēls.