Grāmata Ošo «Dzīvo tā, it kā pagātnes un nākotnes nebūtu. Nekas, izņemot šo mirkli» veltīta meditācijai kā dabiskam veidam atgriezties pie dzīvā sevis un pasaules uztveres, kur uzmanība pakāpeniski pārstāj izklīst un kļūst koncentrētāka un smalkāka. Caurlūkojot sarunas un pārdomas, Ošo maigi vada pie tā, lai pamanītu ierasto domu plūsmu un mācītos palikt kontaktā ar to, kas notiek tieši tagad, vienkāršos kustībās, elpošanā, klausīšanā, klusumā starp vārdiem.
Lasot rodas uzmanīgāka attieksme pret ikdienu, kur parastās darbības sāk tikt uztvertas dziļāk un mierīgāk, it kā tajās atvērtos papildu klātbūtnes telpa. Ošo runā par apziņu kā par iekšējo gaismu, kas kļūst skaidrāka, kad cilvēks mācās vērot sevi bez steigas un iekšējā troksņa, un šajā novērošanā pakāpeniski parādās stabilitātes un iekšējās koncentrācijas sajūta.
Šī grāmata rada maigu stāvokli atgriešanās pie sevis, kur dzīve pārstāj tikt uztverta kā fragmentu virkne un veidojas vienotā dzīvā pieredzes plūsmā, kas ir piepildīta ar uzmanību un klusumu. Šajā stāvoklī ir vieglāk sajust uztveres skaidrību un dabisko dziļumu katrā mirklī, kas pārstāj būt pārejošs un kļūst pilnībā izdzīvots.