Deja ar ēnu. Nekas nebija

Varone atgūstas slimnīcas gultā un saprot, ka nevar pat pirkstu pakustināt. Ārsti uzskata viņu par pacienti komā, tomēr viņa dzird sarunas, jūt pieskārienus un apzinās visu notiekošo. Lai saprastu, kā nonākusi slimnīcā, sieviete garīgi atgriežas pirms gada un mēģina atjaunot notikumu secību. Atmiņā saglabājušies stingri, rūpīgi plānoti darba dienas, bet brīvdienas it kā ir bloķētas. Atmiņu vietā parādās tikai frāze: «Nekas nebija». Pakāpeniski no šiem tukšumiem iznirst noslēpumainā Ēna, kas saistīta ar to pagātnes daļu, kuru varone nevar vai nevēlas atcerēties.