Iznīcināšanas cena. Nacistiskās ekonomikas radīšana un bojāeja

Visās Otrā pasaules kara aprakstos centrālais elements bija priekšstats par nacistisko Vāciju kā nevaldāmu monstru, kas balstījās uz augsti industrializētu ekonomiku. Bet ko, ja patiesībā viss bija pavisam citādi? Ko, ja XX gadsimta Eiropas traģēdijas saknes slēpās nevis Vācijas spēkā, bet tās vājumā? No Adama Tūza pildspalvas iznāca pirmais radikāli jauns Otrā pasaules kara apraksts pēdējā paaudze. Autors to panāca, pievēršot galveno uzmanību ekonomikai, līdzās rasu attiecībām un politikai. Principiālu lomu Hitlera pasaules uzskatos spēlēja intuitīva globālo ekonomisko realitāšu izpratne. Viņš nojauta, ka Vācijas relatīvā nabadzība 1933. gadā bija saistīta ne tikai ar Lielo depresiju, bet arī ar valsts teritorijas un dabas resursu ierobežotību. Viņš paredzēja jauna, globalizēta pasaules veidošanos, kurā Eiropa tiks apspiesta ar Amerikas iznīcinošo spēku. Palika pēdējā iespēja: Eiropas supervalsts ar Vāciju priekšgalā. Tomēr globālais ekonomiskās un militārās varas līdzsvars jau no paša sākuma veidojās pilnīgi ne par labu Hitleram, un tieši ar mērķi brīdināt par šo draudu no Rietumiem viņš nosūtīja savas nepietiekami apgādātās armijas uz bezprecedenta un galu galā katastrofālu Eiropas iekarošanu. Pat 1940. gada vasarā, kad Vācija piedzīvoja vislielākos triumfus, Hitleram joprojām neļāva mierīgi dzīvot drauds angloamerikāņu gaisa un jūras dominēšanai, aiz kura, viņa uzskatos, stāvēja vispasaules ebreju sazvērestība. Tiklīdz Wehrmacht ienāca PSRS teritorijā, karš ātri pārvērtās izsīkuma cīņā, kas neatstāja Vācijai cerības uz uzvaru. Tā kā Hitlera, Alberta Špēra un citu nevēlēšanās to atzīt, Trešais reihs tika iznīcināts par desmitiem miljonu dzīvību cenu. Adam Tūza grāmatā lasītājs atradīs aizraujošu un šausminošu stāstu par satriecošiem notikumiem, kas liek mums ar jaunām acīm paskatīties uz nacistisko Vāciju un Otro pasaules karu.