Bizantijas impērijas bojāeja. Krusta gājienu vēsture. Trapezuntas impērijas vēstures skices

Slavenā krievu bizantologs F.I. Uspenskis darbu krājums veltīts Bizantijas impērijas vēstures noslēdzošajam posmam. «Krusta gājienu
vēsture», kas uzrakstīta pirms vairāk nekā simts gadiem (pirmais izdevums iznāca 1901. gadā), ne tikai detalizēti stāsta par to, kā notika krusta gājieni, bet
arī sniedz pietiekami dziļu analīzi to cēloņiem un sekām gan pasaules vēsturē, gan Baznīcas vēsturē. Darbs «Trapezuntas impērijas
vēstures skices» stāsta par svarīgu posmu grieķu Austrumu dzīvē pēc Ceturtā krusta gājiena. Šī krusta gājiena rezultātā sākumā XIII gs. līdzās
citiem spēkiem, kas radās uz bijušās Bizantijas impērijas drupām Melnās jūras dienvidu krastā, izveidojas jauna valsts, kas pastāvēja 250 gadus, no 1204. līdz 1460. gadam, tādējādi pārdzīvojot Konstantinopoles krišanu. Jaunizveidotās impērijas priekšgalā stājās Bizantijas imperatoru dinastijas Komnenu pēcteči, kuri Trapezuntā ieguva nosaukumu Lielie Komneni un atnesa līdzi Bizantijas imperatora varas ideoloģiju. Bet, iespējams, vissvarīgākais brīdis ir tas, ka Trapezuntas impērijā izdevās pilnībā saglabāt tā sauktās «romiešu civilizācijas» iezīmes: grieķu valodu, kultūru, impērisko pareizticību, kā arī Bizantijas administrācijas tradīcijas.
Grāmatas pielikumā tiek publicēts F.I. Uspenskā darbs, kas veltīts bizantiskās izglītības fenomenu analīzei, cilvēka veidošanai Bizantijas impērijā.