Princese, kura ilgojas pēc mīlestības un kļuva par sava sirds karalieni. Terapeitiskā pasaka sievietēm, kuras mīl pārāk stipri

«Princese, kura ilgojas pēc mīlestības un kļuva par sava sirds karalieni. Terapeitiskā pasaka sievietēm, kuras mīl pārāk stipri» — terapeitiskā pasaka par sievieti, kura meklē mīlestību ārpusē, saskaras ar emocionālo atkarību un mācas atrast atbalstu sevī. Grāmata veltīta pašvērtībai, iekšējai tukšumam un attiecību modeļiem, kuros vēlme būt vajadzīgai pakāpeniski izspiež rūpes par savām jūtām. Marija Kiara Gritti izvēlējās maigu un tēlainu formu, lai runātu par pārdzīvojumiem, kas daudziem ir pazīstami: par bailēm palikt bez mīlestības, par ieradumu dot vairāk, nekā var saņemt, un par grūto virzību uz personiskajām robežām. Šāda lasīšana būs piemērota tiem, kuri interesējas par attiecību psiholoģiju un vēlas labāk saprast sāpīgas pieķeršanās cēloņus.

Stāsta centrā — meitene no burvīgas ciemata, kur maizē ir īpaša spēks. Kopš bērnības viņu mācīja būt ērtiem, dalīties ar savu maizi un samierināties ar drupatām, nepamanot savas vajadzības. Tā rodas Tukšuma tēls, kas saistīts ar emocionālo izsalkumu, kas pavada varoni pieaugušajā dzīvē. Caurlūkojot tikšanās, cerības un vilšanās, autors izseko, kā veidojas atkarība, upurēšanās un gaidīšana, ka mīlestība nāks no ārpuses un visu labos.

Marija Kiara Gritti saista mīlestības tēmu ar pašnovērtējumu, personiskajām robežām un iekšējo bērnu. Caurlūkojot metaforisku sižetu, autors skaidro, kāpēc cilvēks pierod apmierināties ar mazumiņu, kāpēc ir tik grūti atteikties no postošām attiecībām un kā vajadzība būt mīlētai pārvēršas par atkarību no citu uzmanības. Grāmata attiecas uz attiecību psiholoģiju un balstās uz sistēmiski ritmiskās ģimenes psihoterapijas pieeju. Pasaku forma mīkstina sarunu par smagiem pārdzīvojumiem, bet saglabā tēmas nopietnību.

Vispirms tiem, kuriem tuva ir mīlestības atkarības, atkārtotu toksisko attiecību un iekšējā siltuma un pieņemšanas trūkuma tēma. Grāmata būs piemērota patstāvīgai lasīšanai, ja vēlas noskaidrot, kāpēc rūpes par citiem dažreiz izspiež rūpes par sevi, un kā tuvības meklējumi pārvēršas bezgalīgā glābēja gaidīšanā. Šāds formāts ir īpaši ērts pirmajai iepazīšanai ar tēmu, jo tas nav pārslogots ar sausu teoriju un tajā pašā laikā saglabā psiholoģisko dziļumu.