Zīds

Stāsta centrā ir jauna franču vīrieša, viņa sievas un eiropiešu geišas stāsts: tas ir smalks, daudzslāņains mīlestības pētījums — aizkustinošs, skaists, reizēm mokošs. Barikko necenšas uzstādīt tiešu stāstījumu: viņš veido romāna emocionālo audumu caur pustoņiem — sāpīgu ilgu, saldu maigumu, elegantu erotiku, kas nepārvēršas atklātībā, bet paliek kā mājiens, kas pastiprina spriedzi.
Sižets ved varoni cauri tālām ceļojumiem, pārvēršot ģeogrāfiskās pārvietošanās iekšējā ceļojumā: tā ir stāsts par laimes meklējumiem, kas šķiet mirgojoša tālumā, vilinoša un neizsniedzama, lai gan patiesībā tā ir pavisam tuvu — tikai jāapstājas un jāredz. Sapņu pakaļdzīšanās kļūst par galveno grāmatas konfliktu, un tās atrisinājums ir kluss, gandrīz nemanāms, bet tādēļ ne mazāk sāpīgs.