Krāpšanas politika: Lielbritānija un Palestīna, 1914-1939

Pirmajā pasaules karā Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē, sir Henrijs Makmahons, uzsāka slepenu saraksti ar Mekas šerifu Huseinu ibn Ali. Aiz Askvitas valdības vārda Makmahons solīja šerifam izveidot neatkarīgu arābu valsti pēc kara apmaiņā pret aliansi ar Lielbritāniju un sacelšanos pret osmaņiem. Tomēr divus gadus vēlāk Lloida Džordža valdība pasludināja Palestīnu par nacionālo centru ebreju tautai. Lielbritānijas varas iestādes un pro-sionistiski noskaņoti vēsturnieki joprojām apgalvo, ka Palestīna nekad nav bijusi daļa no teritorijām, kas tika solītas šerifam. Pīters Šambruks to apgāž. Balstoties uz dziļu oficiālo arhīvu un privātu dokumentu analīzi, Šambruks atjauno hroniku par to, kā Lielbritānija atteicās no savām zvērestiem. Autors pirmo reizi atklāj mehānismus, ar kuriem mainīgās Lielbritānijas valdības centās slēpt pašu solījumu faktu.