Stāsts par Zoju un Šuru

Šis stāsts ir par viņu īso dzīvi (brālis un māsa gāja bojā, tikko sasniedzot pilngadību). Tas galvenokārt ir par ģimeni, bērnību un izaugsmi: par to, kā mazā atbildīgā Zoja rūpējās par Šuru, kā viņa mācījās skolā, kā agri pieauga pēc tēva nāves, kādas grāmatas lasīja, ko pierakstīja savā piezīmju grāmatiņā-dienasgrāmatā, par ko strīdējās ar draugiem... Ļoti pievilcīgs ir Šuras tēls, izsistais, talantīgais, ne vienmēr paredzamais. Stāsta lapās parādās arī paša Ljubovas Timofejevnas tēls – māte, kas zaudējusi abus bērnus, kuras dvēselē traģiski saplūda zaudējuma sāpes un lepnums par viņu varoņdarbu. Stāsts, ko literāri apstrādājusi rakstniece, žurnāliste un pedagogs Frīda Vigdorova, kas ieguldījusi šajā grāmatā savu talantu un izpratni par bērnu un pusaudžu dvēseli.