Bērni Naktī. Kalis dziesma

Gadsimti nomaina gadsimtus, gāžas tronī, un atmiņa par lielajiem diktatoriem pagātnē tiek pārklāta ar aizmirstības putekļiem. Tikai viens paliek nemainīgs – ļaunums, kas ir klāt jau cilvēces dzimšanas brīdī – senāks par pašu Visumu. Ļaunums slēpjas mežonīgās vietās – paslēptās no ziņkārīgām acīm alās un pamestās zvēru alās, zem kritušās lapotnes kaudzes un lielo pilsētu nomalēs – izspraucoties no veco būdu durvīm, kas ir klātas ar pelējuma plankumiem un nolupušu krāsu. Tas gaida savu stundu, gatavs jebkurā brīdī iegrimt zobus un nagus nevainīgā upurī. Mūžīgi izsalkušais. Vienmēr modrs. Nežēlīgs, kā pats laiks...