Vakkanai

«Vakkanai» — grafiskais romāns par visziemeļākā Japānas pilsētu. Pēdējā pirms Sahalīnas, tā paliek par vienu no nedaudzajām vietām, kur vēl var sastapt kirilicu un dzirdēt krievu valodu. Līdz 2020. gadam Vakkanai un Sahalīnu savienoja prāmis, tika uzturētas attiecības un kultūras apmaiņa. Tagad nekas no tā vairs nav, bet pilsētā dzīve turpinās. Pa ielām klīst ziemeļbrieži, reizēm parādās lāči, bet krievu valoda, tāpat kā kiriliskās izkārtnes, tiek glabāta tikai pilsētas, tās māju un iedzīvotāju atmiņā.
Makima Čumina un Kati Brovkina grafiskais romāns aplūko atmiņu kā māksliniecisko materiālu, pārvēršot Vakkanai par galveno varoni. Kinematogrāfiskais stāstījums ir balstīts uz grafikas un akvareļa mijiedarbību: viens slānis fiksē realitāti, otrs atklāj iztēli. Caur izkārtnēm, ielām, izdomājot pilsētas un cilvēku stāstus, autori pēta, kā vieta kļūst par attēlu, bet fantāzija — par atmiņu.