Bruņas un spīdums. Varas māksla. Renesanses bruņas

Man gribējās pastāstīt par bruņām kā kultūras simbolu. No to «zelta laikmeta», kas notika XV-XVI gadsimtā, līdz Viktorijas mītiem un viltojumiem, preraffaelītu gleznām, fantāzijas pasaulēm un mūsdienu modes skatuvēm. Un parādīt, ka bruņas XVI gadsimta cilvēkam nozīmēja daudz vairāk nekā tikai uzticamu un dārgu aizsardzības līdzekli. Un kā tās kļuva par neatņemamu daļu no priekšstatiem par pagātni un izdomātām pasaulēm, kas rosina iztēli. Fjodors Panfilovs

Renesanses laikmetā bruņas nebija tikai utilitāras. Tās bija varas un augsta statusa iemiesojums, to izskats atspoguļoja jaunākās modes tendences, un svinīgais portrets bruņās bija īpaši populārs. Starp ieroču meistariem un Renesanses māksliniekiem pastāvēja cieša saikne, no radošās sadarbības līdz laulībām, un ieroču meistars Filippo Negroni pat tika pieminēts Džordžo Vazari darbos.
Grāmatā īpaša uzmanība tiek pievērsta mītiem un stereotipiem, kas saistīti ar bruņām, no teatralizētajiem turnīriem, antikvāru viltojumiem un idealizētā viduslaika līdz mūsu laikam seriāliem un videospēlēm.
Renesanses bruņas turpina dzīvot mūsdienu modē, mākslā un masu kultūrā, un šobrīd, uz interešu viļņa par «viduslaiku dīvaino», medieval weirdcore, tās atkal ir cieņā.


Fjodors Panfilovs — viduslaiku vēsturnieks, darbu autors, kas veltīti ceremoniju bruņām un ieročiem XVI–XVIII gadsimtā, kā arī vēsturiskiem mītiem masu kultūrā. Izstāžu kurators par bruņniecības un duelu vēsturi, par viduslaiku uztveri XIX gadsimtā («Duels. No Dieva tiesas līdz cēlajam noziegumam»)