Starp mīlestību un naidu

Izlikties par pāri ar savu ienaidnieku, lai iegūtu ideālo maiznīcu, — šķita nieks. Līdz brīdim, kad nācās iemīlēties viņā.
Dominiks Hārdijs, protams, ir inženieris-architekts ar kaudzi prestižo diplomu un balvu, bet cepšanā nesaprot ne nieka. Viņš pat cukuru nemīl!
Tāpēc, kad saskaņā ar mana mirušā patēva testamentu tika paziņots, ka tieši Dominiks manto kūrortu Klusā okeāna krastā — visa viņa dzīves projekta — kopā ar manu maiznīcu, viņš ar nepatiku grimst. Bet man žoklis nokrīt, tiklīdz notārs paziņo vēl vienu punktu: manas maiznīcas dizainam ir nepieciešama mūsu abpusēja apstiprināšana.
Bet tad Dominiks izsaka piedāvājumu, no kura nav iespējams atteikties. Viņš man atdos sapņu maiznicu, ja es piekristu piecu mēnešu laikā:
- izlikties par pāri;
- atturēt viņa bijušo, tēlojot kaislīgu mīlestību;
- publiski smaidīt viņam un skatīties šajās caururbjošajās zaļajās acīs.
Varbūt pat skūpstīties.
Nekas sarežģīts.
Tomēr starp naidu un mīlestību ir visplānākā robeža, un, šķiet, es esmu pieļāvusi milzīgu kļūdu, to pārkāpjot.