Nekustība. Lihodējs. Grāmata 2

Rūgtāka par pļavu var būt patiesība, bet citas nav. Ja vedonim ir lemts būt leļlei svešās rokās, tad nav tik svarīgi – par labu vai sliktu darbu viņu vada. Nav saimniekam darīšana ar leļļu vēlmēm. Nēždan meklē atbalstu savos metienos, metas no malas uz malu. Kur atradīs uzticamu plecu? Pie mīļotās, sirdij tuvas, vai pie jauniegūtajiem brāļiem un māsām, vienas asins, vienas Rituāla saistītiem? Caur redzējumu jucekli, ļaundaru slazdiem un nezināmām intrīgām vedonis izlaužas, bet iekšā arvien skaļāk skan briesmīgais čuksts, arvien spēcīgāk vilina. Nēždan sakodis zobus, neatsaucas uz aicinājumu… Bet nē. Apgriezās. Ceļš – lūk, vedonim paredzētais.