Pūkainais zaķis, vai kā rotaļlietas kļūst par īstām

Katrs rotaļlieta, vai tā būtu lelle, ugunsdzēsēju mašīna vai pūkainais zaķis, sapņo kļūt par īstu. Bet īsti nepaliek ar burvju nūjiņas mājienu. Ja vēlies kļūt īsts, ir jābūt patiesi mīlētam. Tieši šeit sākas burvība...

Grāmata Marģerijas Viljamsas «Pūkainais zaķis, vai kā rotaļlietas kļūst par īstām» pirmo reizi iznāca 1922. gadā un uzreiz kļuva par bērnu literatūras klasiku. Bērni tomēr ir dīvaini radījumi. Viņi būvē rotaļlietām būdiņas un tic, ka ar skaidiņām piepildītais zaķis visu jūt un vispār ir īsts. Viņi mīl skraidīt basām kājām pa zāli un ir gatavi klausīties pasakas stundām ilgi. Ne tā kā mēs, pieaugušie. Mēs taču visu saprotam, kā pasaule iekārtota. Katram priekšmetam jābūt savā vietā, jauna rotaļlieta ir labāka par nolietoto veco, bet skraidīt basām kājām ir kaitīgi veselībai – var arī saaukstēties. Stāsts par pūkaino zaķi, kurš ar visu sirdi vēlējās kļūt par īstu, aizkustina ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus, vecmāmiņas un vectētiņus jau vairāk nekā 100 gadus. Jā, 1922. gadā izdota sentimentālā pasaka par Marģeriju Viljamsu tiek izdota visā pasaulē joprojām. Pēc šīs grāmatas tika veidotas multfilmas un filmas, bet video versijā «Pūkainais zaķis» tekstu lasīja lielā aktrise Merila Strīpa. Varbūt tāpēc, ka Marģerija Viljamsa iedvesmojās no Valtara de La Mēra dzejas? Vai arī tāpēc, ka viņa deva savu balsi tam bērnam, kurš dzīvo katrā pieaugušajā?

Kā būtu, volšaina stāsts par to, kā patiesība, mīlestība, ticība brīnumam padara visneiedomājamākās lietas iespējamas, tagad arī ir ar mums ar maigiem un vienlaikus caururbjošiem Valērija Kozlova ilustrācijām.