Kad ziedēs ābeles

Alija sapņoja par medicīnas institūtu. Bet Tataru ciematā vēlīnā PSRS laikos sapņiem nebija nozīmes. Viņu izprecināja par Ildaru, un varas pilnā vīramāte Sabira uzreiz lika saprast, ka līgava — ne cilvēks, bet darba rokas. Vīra slimība, ikdienas pazemojumi, aizliegums mācīties — laulība kļūst par cietumu. Pēc Ildara nāves Alija atgriežas dzimtajā ciematā ar diviem bērniem, cerot sākt visu no jauna. Bet vietā, lai saņemtu atbalstu, viņu sagaida baumas, apmelošana un zīmogs «kauns». Blakus attīstās citas likteņi: Lizka upurē mīlestību statusa dēļ, bet kolhoza priekšsēdētājs Anvars tur pagātnē atmiņas par bojā gājušo Saniju. Sāpīga ģimenes sāga par vēlīno PSRS, Tataru tradīcijām un sieviešu izturību. Par to, kā izdzīvot un saglabāt cieņu tur, kur šķiet, ka nav tiesību uz savu dzīvi.