Anabarskas pasaka

Pirms mums ir romāns par krievu pirmajiem iekarotājiem Sibīrijā. Par medniekiem, kazakiem, tirgotājiem un zemniekiem. Bez armijām un ģenerāļiem, tikai pusgadsimta laikā šie cilvēki ar pavisam nelielām pūlēm palielināja tolaik Krievijas teritoriju četras reizes, ieliekot pamatus Krievijas impērijai. Vai ir jārunā, ka Krievijai milzīgu siberisko plašumu pievienošana lielā mērā kļuva par noteicošo faktoru tās sarežģītajā vēsturē. Mūsdienu apziņā šis svarīgais vēsturisks notikums ir palicis leģendu veidā, kam ir maz kopīga ar realitāti. Savam romānam Viktors Remizovs ņem vienu epizodi no šiem notikumiem pirms četriem simtiem gadiem, un lasītājam rodas iespēja piedalīties Sibīrijas gājienā, kas ir vairāku tūkstošu verstu garš, ar sarežģītām, bieži nāvējošām uzdevumiem; iespēja būt blakus cilvēkiem no tā laika, kuru prasmes un iemaņas, dzīvesveids un priekšstati par pasauli ļāva izdarīt to, kas pat šodien šķiet neiespējams.

Vārds «pasaka» romāna nosaukumā lietots vecajā šī vārda nozīmē: «mutisko liecinieku liecību ieraksts, ziņojums par notikumiem, gadījumiem».