200 dienas elektriskajā vilcienā. Tur...

Šeit, dārgie biedri, ir īstā vieta, kā filmā uzrakstīt vārdu «Beigas». Un tas ir pareizi. Nu, lūk, šķiet, ka viss ir precīzi un pareizi – pēdējā vāka un, tātad, viss jau ir izlasīts un līdz pēdējam paragrāfam izpētīts. Bet tā vēl gadās, ka grāmatu no plaukta rokās paņem, to griež ziņkārīgs lasītājs un uz katru gadījumu šo anotāciju ar interesi izpēta. Un ko tad interesantu autors ir uzrakstījis? Un tad tas nemaz nav «Beigas», bet tieši visīstākais pirmais iepazīšanās brīdis. Nu, ja tā, tad noteikti ir jāņem un jāsāk no sākuma. Un tad ikviens uzzinās, ka stadioni var būt stūraini, bet ceļš uz Sanktpēterburgu ir daudzveidīgs un ka izvēlēties – tas nav kā pāriet lauku. Un lasošais iepazīsies ar pareizu svinēšanu un aziātu viesmīlību. Un par to, kā suņiem viņu suņu dzīvē nav viegli, tāds lasītājs noteikti visu precīzi noskaidros. Un kad izlasīs un atkal līdz šim vāka nonāks, tad jau lai pats izlemj, vai tas ir beigas, vai vispār ne. Varbūt tieši tas ir pats sākums, lai par kaut ko savu atcerētos un ar kādu blakus atmiņām un jūtām dalītos. Jums izlemt, mani draugi.