Īsā Jakova Bljumkina (1900–1929) dzīve joprojām ir noslēpumu, mītu un «balto plankumu» virkne, lai gan viņš draudzējās, ienaidodams, svinēja pie galda ar daudziem literātiem, starp kuriem ir Jesenins, Majakovskis, Mandelštams, Georgijs Ivanovs… Daži atstājuši par viņu atmiņas, kas līdzīgas pamfletiem, citi iekļāvuši savos darbos: «Cilvēks, starp pūli. Nogalinājis imperatora vēstnieku, piegāja, lai man paspiestu roku, pateiktos par manām dzejām» (N. Gumiļovs). Un tas – 1918. gadā notikušais Vācijas vēstnieka fon Mirbaha nogalināšana, kas deva sākumu kreiso eseru sacelšanās pret boļševiku valdību (kā parasti uzskata) – ir vienīgais fakts viņa biogrāfijā, par kuru nav šaubu. Pārējie neticami piedzīvojumi un Bljumkina tēli – čekists, revolūcijas organizators Persijā, «diktators» Mongolijā, barona Ungerna dārgumu meklētājs, militārais padomnieks Ķīnā, padomju izlūks-nelegālais Tuvajos Austrumos, mīļotās sievietes nodevības upuris – tiek uztverti kā mitoloģija, kas radīta ne bez viņa līdzdalības. Kas tad viņš patiesībā bija – revolucionārs, avantūrists, izlūks, provokators, slepenais aģents, ko izsūtījis no PSRS Trotskais?
Evģenijs Matonins, pazīstams kinodokumentālists, grāmatu «Josips Brozs Tito», «Nikola Tesla» («ŽZL») autors, veica, iespējams, pirmo mēģinājumu atjaunot, pamatojoties uz saglabātajiem dokumentiem, vēstures pētījumiem par Krievijas revolūciju, atmiņām, reālo biogrāfiju šim krāsainajam «varoņam» savā laikā, kurš attēloja visas laikmeta pretrunas lielo satricinājumu laikā.
-medium.webp)
